Vārda dienas : Daina, Dainida, Dainis

 

Trešdiena, 2019. gada  23. oktobris  02:42

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija

Tulkotājs

lvzh-CNenetdeltru

Ierosinājumi

Ierosinājumi
Lūdzam piedalīties mūsu ģimnāzijas attīstībā! Mums ir svarīgs Jūsu viedoklis par veicamajiem uzlabojumiem ģimnāzijā

Noderīgas saites

e klase

 

soma min

 

energo

 

izm

 

dzm

 

uzdev

Skolotājiem

Lietotājiem

 

comen

 

sk soma

Mācību ekskursijas laikā, iniciatīvas „Latvijas skolas soma” ietvaros, mēs, 9.c klases skolēni, devāmies uzw 1pirm 9Jm
Jaunlaicenes muižas muzeju. Piedalījāmies izglītojošā nodarbībā “Izlaušanās caur vēstures līkločiem” - tikām sadalīti komandās un pildījām dažādus uzdevumus par Latvijas vēsturi, kas nebūtu izpildāmi bez spējas sadarboties un komunicēt komandas ietvaros. Spēle norisinājās piecās kārtās, nākamās kārtas uzdevumus varēja saņemt tikai tad, kad bija pareizi izpildīti iepriekšējās kārtas uzdevumi. Pēc spēles mēs devāmies ārā, kur mūs iepazīstināja par zemnieku ēšanas paradumiem 18. – 19. gadsimtā. Piedalījāmies praktiskajā nodarbībā, apgūstot zupas strēbšanu ar koka karoti un maizes cepšanu ugunskurā. Visi kopā ļoti jauki pavadījām laiku, baudot tēju un pašu ceptu maizi ugunskurā.

Jaunlaicenes muižas muzeja aktivitātes iesakām apmeklēt ikvienam, jo tā bija lieliska iespēja papildināt un nostiprināt jau esošās zināšanas par Alūksnes novadu, Jaunlaicenes muižu, Opekalna baznīcu, malēniešiem un viņu tradīcijām, kā arī mēs kopā jautri pavadījām laiku un saliedējāmies kā klases kolektīvs.

Beāte Puķīte

Ance Katrīne Āboliņa

Spoku stasti2019

Kinoseanss ģimnāzijā 5.decembrī plkst. 12.00

7. – 9. klašu skolēni noskatījās filmu “Zigfrīds Anna Meierovics”.

Filma “Zigfrīds Anna Meierovics” tapusi Valsts kultūrkapitāla fonda Simtgades programmas ietvaros. Filmas režisors Tālivaldis Margēvičs (scenārija autors filmām “Sieviete, kura gaida”, “Šķērsiela”) pie ieceres par Zigfrīda Annas Meierovica kinoportretu strādājis vairāk nekā 20 gadu.

Šī filma, vēstot par dižā politiķa darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt un nosargāt Latvijas valsti. Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visā Latvijā, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu. Filmas inscenējumos galvenās lomas atveido aktieri Andris Gindra (Zigfrīds Anna Meierovics), Agnese Cīrule (Kristīne Bakmane), kā arī Ģirts Liuziniks (pulkvedis Pēteris Radziņš), Toms Veličko (Ādolfs Klīve), Leonarda Ķestere un citi.

Saruna par filmā redzēto notiks skolotājas Lāsmas Jaunozoliņas vadītajās Latvijas vēstures stundās.

w ZAM

10., 11.klašu skolēni noskatījās filmu “Ievainotais jātnieks.”

Divos monumentālos latviešu tautas nacionālās apziņas simbolos tēlnieks Kārlis Zāle iemūžinājis savu Latvijas valsts vīziju un nemirstību. Valsts simtgadi svinam kopā ar Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa autora 130 dzimšanas dienu. 

Brāļu kapi un Brīvības piemineklis ir tēlnieka dzimtenes mīlestības apliecinājums, kas pastāvēs, kamēr vien būs un paliks Latvijas valsts. Kārlis Zāle ar viņam raksturīgo monumentālo tvērienu dzīvi redz lielās, spēcīgās līnijās, tāpat kā tēlniecību, kas prasa daudz vitāla spēka un uzdrīkstēšanās.

Dokumentālā filma IEVAINOTAIS JĀTNIEKS(režisore Ilona Brūvere), balstās uz dokumentāliem Kārļa Zāles dzīves faktiem un Brīvības pieminekļa celtniecības dokumentāciju, sniedzot ieskatu laikmetam raksturīgajā politiskajā un sociālajā ainā, iepazīstinot ar izcilām kultūras un mākslas personībām un tā laika ideāliem. Īpaša uzmanība scenārijā veltīta tēlnieka Kārļa Zāles personībai un nozīmīgākā tautas apziņas apliecinājuma - Brīvības pieminekļa celtniecībai.

Sarunu par filmā redzēto vadīs skolotāja Iveta Mikijanska Latvijas un pasaules vēstures stundās.

w IJ

w 3muskNOV18

23.novembrī iniciatīvas „Latvijas skolas soma” ietvaros Latvijas Nacionālajā operā un baletā mēs, 12.a un 12.b klases skolēni, apmeklējām baleta izrādi „Trīs musketieri”. Baleta librets ir veidots pēc Aleksandra Dimā romāna motīviem. Šajā izrādē atspoguļojās naids, varaskāre, savtība, draudzība un mīlestība. Čehu komponista Jana Kučeras mūzika ļāva just līdzi stāsta tēliem, viņu satraukumam, smeldzei un skumjām, gan arī priekam un laimei. Krāšņie tērpi un dekorācijas ļāva iepazīt to, kāda bija dzīve Francijā karaļa Luija Xlll valdīšanas laikā. Horeogrāfija, mūzika, tērpi, gaismu efekti – elpu aizraujoši. Vārdiem neaprakstāmi skaista mūzika, kas ar katru skaņdarbu izcēla izrādē notiekošo. Dejotāju kustību vieglums un graciozitāte kanādieša Pola Čalmera horeogrāfijā bija izcila. Pat klasesbiedri, kuri sākumā teica, ka balets neinteresē, bija sajūsmā par izrādi. Baletā varēja vērot aizraujošu paukošanās mākslu, kas izrādei piedeva spraigu noskaņu. Notiekošais uz skatuves mudināja pārdomāt to, ka dzīvē ik uz soļa var nākties saskarties ar dažādiem pārbaudījumiem, saprast to, ka cilvēki varas dēļ ir gatavi nodot savus draugus un pat nogalināt, atklājās, ka nav svarīgi, cik daudz ir draugu, bet ir svarīgi, cik no viņiem būs gatavi palīdzēt, ka asprātība, draudzība un mīlestība ir visspēcīgākie ieroči cīņā ar nodevību, meliem un varaskāri.

“Viens par visiem, visi par vienu!”

Kristīne Egle, 12.b klases skolniece