Vārda dienas : Maira, Rasa, Rasma

 

Ceturtdiena, 2019. gada  20. jūnijs  01:55

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija

Tulkotājs

lvenetdeltru

Ierosinājumi

Ierosinājumi
Lūdzam piedalīties mūsu ģimnāzijas attīstībā! Mums ir svarīgs Jūsu viedoklis par veicamajiem uzlabojumiem ģimnāzijā

Noderīgas saites

e klase

 

soma min

 

energo

 

izm

 

dzm

 

uzdev

Kamera

Lietotājiem

 

comen

 

Notikumi

w J ps1

Jaunieši pret smēķēšanu: uzsaukums piedalīties radošajā konkursā ar balvām!!!

Kampaņas „Spēks pateikt NĒ!” autori aicina jauniešus veidot radošu turpinājumu frāzei „Paldies, nē! Es labāk izvēlos…” kā atbildi vienaudzim, kurš piedāvā uzsmēķēt.

Lai meklētu veselīgas alternatvas smēķēšanai, Veselības ministrija katru nedēļu labākajiem darbiem piešķirs dāvanu kartes 100,00 eiro vērtībā dažādās sporta un izklaides vietās.

„Es nesmēķēju, jo ir daudz interesantākas alternatīvas, ko darīt un kā uzlabot garastāvokli, – kultūras piedzīvojumi, fiziskās aktivitātes, izklaide. Savu adrenalīna un prieka sajūtu daudz labāk varu pacelt ar ceļošanu. Dzelteni zobi, slikta elpa, smirdīgas drēbes – nē, paldies, tas ir mans spēks un lēmums pateikt šīm lietām ,” iedrošina kampaņas „Spēks pateikt NĒ!” vēstnesis Kaspars Blūms-Blūmanis jeb Kašers.

Saskaņā ar pētījumiem par smēķēšanas izplatību situācija jauniešu vidū ir kritiska – ikdienā smēķē vidēji katrs trešais jaunietis (34%) un katra piektā jauniete (22%) vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Līdzīga situācija valda Latvijas sabiedrībā kopumā – smēķējošo iedzīvotāju īpatsvars Latvijā 2017. gadā bija piektais augstākais Eiropas Savienībā (32%)

Lai piedalītos radošo darbu konkursā, līdz 12. aprīlim brīvas izvēles formātā – piemēram, komikss, dzejolis, video, foto, zīmējums u.c. – jāsagatavo frāzes „Paldies, nē! Es labāk izvēlos…” turpinājums kā atbilde vienaudzim, kurš piedāvā uzsmēķēt. Darbu iesniegšana norisinās elektroniski – sūtot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai kā personīgo ziņu kādā no kampaņas „Spēks pateikt NĒ!” sociālo tīklu draugiem.lv, Facebook un Instagram profiliem.

Katru pirmdienu no 25.marta līdz 15.aprīlim tiks paziņoti četri aizvadītās nedēļas uzvarētāji, kas iegūs vērtīgas balvas savu interešu attīstīšanai un pieredzes pilnveidošanai. Balvu fonds – nedēļas lielās balvas ir dāvanu kartes 100EUR vērtībā no „WOLFTRIKE Drifta Halle”, SIA „Biļešu serviss”, alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centra „The Spot” un tūrisma inventāra veikala „Gandrs”. Katru nedēļu tiks pasniegtas arī veicinošas balvas no kinoteātra „Forum Cinemas”, „Latvijas Pasta”, Rīgas Motormuzeja un Latvijas Dabas muzeja.

5. Jauno ķīmiķu skolas nodarbība 23.03.2019.plkst.10.00 vecā korpusa ķīmijas kabinetā.

Tēma: “Permanganatometrija un spektrofotometrija”

Reģistrācija nodarbībai: https://www.kdc.lu.lv/skoleniem/jks/pieteiksanas/

Šogad pēdējā iespēja! Pievienojies!

w JKs23MAR19

w 8MAR198. martā daudzās pasaules valstīs svin Starptautisko sieviešu dienu. Arī pie mums šie svētki laiduši dziļas saknes, un mūsdienās tie visvairāk saistās ar obligātām dāvanām no vīriešu puses, kas visbiežāk ir tulpju pušķis, šampanietis un saldumi. Vai tā bijis arī svētku dienas rašanās pirmsākumos? Nebūt nē. Patiesībā visi jau sen aizmirsuši sieviešu dienas patieso būtību, tās sākotnējo politisko un sociālo jēgu praktiski atstājot bez ievērības. Kas tad patiesībā ir Starptautiskā sieviešu diena un kā tā radusies?

Radīti kā cieņas pret sievietes darbu un cīņas par dzimumu vienlīdzību simbols, svētki pamazām pārvērtušies par vēl vienu dienu gadā, kad uzdāvināt sievietēm ziedus vai dāvanu.

Daudzi par Starptautiskās sieviešu dienas rašanās iedīgli uzskata 1857.gada 8.martu, kad, protestējot pret smagajiem darba apstākļiem un zemo apmaksu, Ņujorkas ielās izgāja tekstilnozarē strdājošās sievietes. Līdzīgi mītiņi dažādu iemeslu dēļ tieši šajā pašā datumā notika arī vēlākos gados dažādās valstīs, taču par nozīmīgu dienu 8.marts kļuva, pateicoties Klārai Cetkinai un Rozai Luksemburgai, kad pēc 1909.gadā notikušās kārtējās sieviešu iziešanas ielās,1910.gadā organizētajā Sieviešu konferencē tika nolemts, ka nepieciešama viena konkrēta svētku diena, kas paredzēta sieviešu līdztiesības jautājumu virzīšanai.

Toreiz 8.marts nebūt nebija tik miermīlīgi svētki un netika svinēti ar ziediem, saldumiem un šampanieti, bet gan tika pavadīti ar mītiņiem un demonstrācijām.

1913.gadā Starpatautiskā sieviešu diena nonāca arī līdz Krievijai, kur pamazām ar katru gadu pieaugot sieviešu protesta vilnim, kļuva par vienu no virzošiem faktoriem ceļā uz revolūciju.
Tā nu sakrītot ar vienu no nozīmīgākajiem lūzuma punktiem Krievijas vēsturē, 8.marts kā svētku tradīcija stingri iesakņojās PSRS un apmēram līdz pagājušā gadsimta 70-ajiem gadiem pirmām kārtām tika asociēts ar revolūcijas dalībniecēm un veiksmīgu cīņu par sievietes neatkarību.

Tā vai citādi, bet 8.marta svētku vēsture liecina par to, ka Starptautiskā sieviešu diena bija paredzēta kā sieviešu emancipācijas un cieņas pret sievieti popularizācijas instruments.

Kad tieši un kādā veidā mītiņus un demonstrācijas nomainīja ziedu un saldumu dāvināšanas tradīcija- par to vēsture klusē. Daži vēsturnieki uzskata, ka pie vainas ir noteikta un apzināta padomju valdības politika. Jo jau 30-ajos gados Krievijā tika likvidētas nodaļas, kas nodarbojās ar sieviešu izglītības un līdztiesības jautājumiem, tādējādi liedzot sievietēm sasniegt jaunas attīstības iespēju virsotnes. Sekojošās sieviešu organizācijas bija vairāk nomināla rakstura. Pamazām revolucionārā tematika izzuda arī no atklātnītēm, un akcenti tika likti uz sievietes skaistumu un mātišķumu, padarot svētkus līdzīgākus Mātes dienai.

1966.gadā, kad PSRS pie varas bija L. Brežņevs, 8.marts kļuva par izejamo dienu, pilnībā zaudējot savu aktīvo sieviešu tiesību aizstāvības izpausmi. Jo kurš gan grib savu brīvdienu ziedot cīņai par emancipāciju? Tā japavada kopā ar ģiemeni.... kā nu kurš to darīja, tas ir cits stāsts.

w 8MAR19 1rosesKrievijā joprojām 8.marts ir oficiāla valsts svētku diena. Tāpat tas ir Ziemeļkorejā, Ķīnā un Burkinafaso.Taču, neskatoties uz to, ka Starptautiskā sieviešu diena citās valstīs netiek uzskatīta par oficiāliem valsts svētkiem, cilvēki tik un tā to svin. Turklāt svētku popularitātei ir tendence pieaugt, par ko sevišķi rūpējas ANO. 1977. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija piedāvāja savām dalībvalstīm izvēlēties jebkuru dienu, kad tiktu atgādināts par sieviešu līdztiesības ideju visā pasaulē, un par šo dienu tika izvēlēts visiem jau tik pierastais 8.marts.

ANO, pirmkārt, izmanto šos svētkus kā iemeslu, lai runātu par sievietēm svarīgiem sociālajiem jautājumiem. Katru gadu tiek izvēlēta viena konkrēta tēma, kurai tad arī veltīti visi spēki. 2013.gadā tika runāts par vardarbību pret sievieti, 2014.gadā tika aktualizēta sieviešu līdztiesības kā visas cilvēces progresa tēma, bet 2015.gada tēmas nosaukums bija: "Iedvesmojot sievietes, mēs iedvesmojam pasauli".

Šo svētku simbols ir violetas krāsas lenta.

ĢIMNĀZIJAS IZSTĀŽU ZĀLĒ

w Biblio22APR19

No 2019. gada 20. marta Ernsta Glika AVĢ izstāžu zālē apskatāma Holokausta upuru un varoņu memoriālā kompleksa ”Jad Vašem ” (Izraēla) izglītojoša ceļojošā izstāde
Vairāk nekā bērnu spēles (bērni holokaustā: jaunrade un spēles).

Izstādes organizētāji ir Holokausta upuru un varoņu memoriālais komplekss "Jad Vashem", biedrība "Kultūras un atbalsta centrs - ICEJ Latvija", kā arī Izraēlas Valsts vēstniecība Latvijā.

Sadarbības partneri  - Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Vēstures skolotāju biedrība un tagad arī Ernsta Glika AVĢ bibliotēka.

Apskatīt izstādes ekspozīciju izglītojamie aicināti AVĢ Latvijas un pasaules vēstures, politikas un tiesību, ētikas skolotājas Ivetas Mikijanskas un AVĢ Latvijas un pasaules vēstures, sociālo zinību skolotājas Lāsmas Jaunozoliņas vadībā. Aicināti arī visi citi interesenti.

Veidosim nākotni, atceroties pagātni!

Bibliotekāre Maija Bērzabinde