Vārda dienas : Salvis, Selva, Venta

 

Piektdiena, 2022. gada  20. maijs  23:27

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija

Tulkotājs

lvzh-CNenetdeltru

Ierosinājumi

Ierosinājumi
Lūdzam piedalīties mūsu ģimnāzijas attīstībā! Mums ir svarīgs Jūsu viedoklis par veicamajiem uzlabojumiem ģimnāzijā

Noderīgas saites

e klase

 

soma min

 

energo

 

izm

 

dzm

 

uzdev

Skolotājiem

Lietotājiem

 

comen

 

sk soma

Ekskursijas programma- Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas apmeklējums tiks finansēts “Latvijas Skolas somas ietvaros” .

 w 8 9kl eksk MAI22 1st

 E.Smiļģa teātra muzejā mēs iepazināmies ar Latvijas teātra vēsturi un  noskatījāmies Klāva Sukura izrādi “Svētks”.

  “Šajā izrādē bija stāstīts par māsu un brāli, kuri izvācas no bērnības mājām, atceras bērnību. Viņu skatījumi uz dzīvi ir pilnīgi atšķirīgi, bet kopīgs ir viens- mājas un atmiņas. Māsa uzskata, ka mūsdienu bērniem nekas cits kā “ekrāniņi krāniņi” neinteresē, un viņa vēlas parādīt šai paaudzei, ka dzīve ir kas vairāk par telefona ekrānu. Brālim tomēr liekas, ka katra paaudze ir citādāka un laiki mainās, tāpēc viņš šo neredz kā lielu problēmu. Es ieteiktu šo izrādi noskatīties ikvienam, lai saprastu, ka dzīve ir vairāk jābauda ārpus ekrānam.”

  “E.Smiļģa teātra muzejā ir ļoti daudz interesantu lietu. Tur izstāsta, kas ir E.Smiļģis, kā tapa izrādes, tērpi.”

  “Arī izrāde bija interesanta. Aktieri ļoti labi atveidoja savus tēlus.”

  “Teātra izrāde tiešām lika aizdomāties par mūsdienu problēmām, par bērnību ekrānos. Ļoti interesanti bija atspoguļota bērnība pirms 30 gadiem un kāda tā ir tagad. Izrāde parādīja arī to, cik dažādi var būt vecāki un viņu audzināšanas stils.”

  “Muzejā bija interesanti redzēt izrāžu skatuvju maketus un greznos tērpus.”

  “Izrāde bija ļoti laba. Izrādi varētu rādīt ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās, lai bērni saprastu, kas un kā ir ar atkarībām no telefoniem.”

  “E.Smiļģa teātra muzejs likās mazs, bet, ieejot iekšā, varēja uzreiz redzēt, cik tas liels, cik daudz vēstures, notikumu, skaisti tērpi un ļoti fantastiski gidi.”

  “Visinteresantākā bija izrāde par māsu, kura, cīnoties ar “ekrāniņiem”, zaudēja labu juristes darbu, un brāli, populāru dziedātāju Hubu, kurš internetā kļuvis par bagātnieka meitas kalpu. Viņi atceras, kā bērnībā svinēja svētkus.”

  “Teātris bija labs. Man patika ģitāra, kura bija izgatavota no benzīna kannas.”

  “Es uzzināju par E.Smiļģi, par Dailes teātra izveidošanu, teātra vēsturi, iepazinu viņa māju, izrāžu tērpus, ievērojamākos latviešu teātru režisorus un aktierus.”

Paldies projektam “Latvijas skolas soma” par iespēju apmeklēt E.Smiļģa teātra muzeju un noskatīties izrādi “Svētks”!

w E Sm muzAPR22

       15.decembrī 12.a un 12.b klases skolēni pēc ilga laika atkal izmantoja Latvijas skolas soma dāvāto iespēju apmeklēt teātra izrādi. Šoreiz tā bija Dailes teātra izrāde “Trīs draugi”.  10.klasē noskatījāmies gan Valmieras teātra izrādi ”Hamlets”, gan Latvijas Operas un baleta teātrī izrādi “Trīs musketieri”.

        Izrādes ”Trīs draugi” režisors ir Regnārs Vaivars. Tā tapusi, iedvesmojoties no slavenākā Ēriha Marijas Remarka romāna ar tādu pašu nosaukumu.  Lugas centrā ir patiesa draudzība un mīlestība, tas ir aizkustinošs stāsts par trim jauniem cilvēkiem, kas, pārcietuši Pirmā pasaules kara šausmas, mēģina atgūt dzīvi.

         Izrādē ir saglabāts darbības laiks – desmit gadi pēc Pirmā pasaules kara. Viens no izrādes galvenajiem varoņiem ir Roberts Lokamps, kuru atveido Lauris Dzelzītis. Aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa izrādē atveido Patrīciju Holmani, kura ir Roberta mīļotā. Roberta draugi lugā ir Ginta Grāveļa Otto, Andra Buļa Gotfrīds. Viņu stāstam līdzās visā izrādes garumā ir Ģirta Ķestera asprātīgais un siltais krodzinieks Alfonss un groteskais prostitūtu korītis precīzā Katrīnas Grigas, Anetes Krasovskas un Milēnas Miškevičas atveidojumā. Galvenais attiecību stāsts izrādē ir par Roberta un Patrīcijas skumjo mīlestību un par trīs īstiem draugiem, viņu savstarpējo solidaritāti. Neatkarīgi no sāpēm un slimības, kas jāpārcieš jaunajai sievietei, viņa saviem draugiem iemāca rast spēku dzīvot, izbaudot katru mirkli. Roberta un Patrīcijas jūtu atklāsme atkal un atkal skandējot: “Es tevi nemīlu”, pārliecina skatītāju, ka viens otram viņi ir viskaislākie, aizrautīgākie un patiesākie mīlētāji.

w 12AB Dt21

Skats no izrādes ( foto no https://www.kroders.lv/recenzijas/1681)

 

Pēc izrādes, pārrunājot emocijas, jaunieši dalījās ar saviem iespaidiem par izrādi:

Man ļoti patika aktierspēle šajā izrādē. Aktieri ļoti labi pastāstīja tēlu stāstu. Jāatzīst, ka beigas biju iedomājies savādākas.

Ļoti interesanta izrāde. Bija neparasti redzēt pazīstamus aktierus citādākās lomās.

Ļoti patika izrāde!

Manuprāt, izrāde bija ļoti saistoša un interesanta. Nebija brīdis, kas liktos garlaicīgs.

Ļoti skaista un romantiska izrāde!

Nomācošās beigas netraucēja izbaudīt teātra izrādi, pat palīdzēja to izprast.

Izrādē bija lieliski attēlotas kara atstātās pēdas uz cilvēku, kā arī noslēgta cilvēka vēlme atvērties kādam. Aktiermāksla bija lieliska un kopumā izrāde piepildīja kultūras izsalkušos prātus!

                 Mežaparka Lielās jeb Dziesmu svētku estrādes pārbūve, kas 2021.gadā ir ieguvusi Latvijas Arhitektūras lielo gada balvu, ir unikāls projekts pasaules mērogā gan arhitektūras, gan akustikas ziņā.  Mežaparka estrādes koncepcija Sidraba birzs dziesmu kalnā, kuru izstrādājuši arhitekti Austris Mailītis un Juris Poga, veidota līdzībās ar latviešu tautasdziesmās apdziedāto latvisko ainavu. Pirms izrādes, izmantojot izdevību,  jaunieši gides vadībā izstaigāja šo unikālo būvi un uzzināja par telpu plānojumu, projekta ideju un tās mūsdienīgo risinājumu.w 12AB Dt21 2

Sniegotā estrāde.

w 12AB Dt21 1

Mākslinieku ģērbtuvēs.

Projekts: Skolas soma

Klase : 8.b

Skolotāja: Agita Musta

w 8kl okt21 Tur Siz1
Muzejpedagoģiskā programma: orientēšanās spēle “Tūkstošgades stāsts” Turaidas muzejrezervātā

Datums : 29.09.2021.

Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijas stāsta par tūkstošgadē uzkrāto reģiona un Turaidas vēsturiskā centra dabas un kultūras mantojumu Eiropas notikumu kontekstā. Kultūrvēsturiskais mantojums, ko saglabā, pēta un popularizē muzejrezervāts, šajā vietā veidojies no 11. gadsimta. Par to vēsta 39 senās ēkas un būves 43,63 hektāru plašajā teritorijā un vairāk nekā 40 ekspozīcijas ēkās un brīvdabā. 

 

Projekts: Skolas soma

Klase :10b

Priekšmets: literatūra

Skolotāja: Daina Černomirdina

Filma: “Baltu ciltis”

Datums : 04.11.2021.

Skolēnu iespaidi:

“Dzīves mūžs nebija ilgs, no vismazākajiem ievainojumiem varēja nomirt antisanitārās dzīves , skarbajiem apstākļiem, nepilnīgajiem medicīnas līdzekļiem un nepilnīgā uztura dēļ, vidējais dzīves mūžs bija 25-30 gadi, visgrūtākais periods izdzīvošanā bija bērnība, tikai puse bērnu izdzīvoja.”

“Pagānu cilvēkiem bija ierasta daudzsievība, jaunāko sievu saimnieks parasti bija īpaši iecienījis, vecākā valdīja saimniecību, bet toties vidējai trūcis vīriešu uzmanības.

 Cilvēki visu dievišķoja:

Pērkons-Dieva dusmas

Zibens-milža kalēja dzirkstele

Vējš-Dieva elpa”

“Dzīve bija skarba, jo tika nežēlīgi nogalināti daudz cilvēki, kā arī eksistēja nāves sodi. (vainīgais tika nogalināts). “

“Baisas un neierastas tradīcijas ,piemēram ,tad ,kad kāds nomira ,nevis sarīkoja bēres, bet mirušais sēdēja pie galda goda drēbēs un radinieki rīkoja svinības.”

“Baltu ciltis centās ieņemt krustneši. Viņi vēlējās pagānu tautās ievest kristietību. Baltu tautas sīvi cīnījās tiem pretī. Kristiešu tautām vajadzēja vairākus simtus gadus, lai iekarotu visas baltu teritorijas. “

“Liela vienaldzība pret cilvēkiem. Bars vīru devās virs ezera pa ledu un viens no viņiem ielūza ,un neizdzīvoja. Viņu izvilka ārā un atdeva vilkiem, nevis kaut kur apraka.”

“Šausmīga izturēšanās pret cilvēkiem. Ar cilvēkiem tirgojās un iemainīja tos pret lietām, kā, piemēram, ar maisu pilnu ar vīniem. Sievietes varēja turēt verdzībā un tirgot tirgū.”

“Ēda, ko nokāva, nomedīja vai izaudzēja( zirņus, vistas, gaiļus u.c.), bet mūsdienās mēs aizejam uz veikalu un nopērkam nepieciešamo.

13.gs., pārāk daudz kaujas, uzbrukumi, dzīvot nevarēja mierīgi, visu laiku esi stresā.”

“Manuprāt, viņu dzīve bija ļoti skarba, es pat nespēju iedomāties, kā jutās kritušo un jebkura, kurš devās cīņās, ģimenes. Es nespēju iedomāties, kā būtu dzīvot un būt bērnam tādā vidē, jo ,manuprāt, tas bija drausmīgi. Ikdienā skatīties uz tādiem skatiem noteikti bija ļoti nepatīkami.”