Vārda dienas : Anda, Andīna

 

Pirmdiena, 2017. gada  20. novembris  15:44

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija

Tulkotājs

lvenetdeltru

Noderīgas saites

e klase

 

izm

 

dzm

 

uzdev

 

w Dille proj

 

Kamera

Skolotājiem

Lietotājiem

 

comen

 

Turcija

Comenius projekta vizīte Turcijā.

Santa Pakalna

Katra jauniepazīta valsts spēj dot milzīgu ieguldījumu ne tikai personības un komunikācijas attīstībā, bet arī viegli spēj mainīt cilvēka pasaules redzējumu un pat ietekmēt dažādas dzīves vērtības. Nenoliedzami arī Comenius projekts Turcijā, personīgi man, paliks atmiņā kā pārsteidzošs piedzīvojums, ko ir neiespējami pilnīgi precīzi ietērpt vārdos un aprakstīt.

Lai arī Turcija man vienmēr bija asociējusies kā islāma valsts, ar diez gan lielu nabadzību un netīrību, jau svētdienas vakarā, ierodoties Turcijas galvaspilsētā Ankarā pēc vairāk kā 3 stundu lidojuma no Rīgas un Stambulas ar vislabāko Eiropas aviolīniju Turkish Airlaines, šie stereotipi zuda. Tieši pretēji-Ankara izskatījās kā kāda Eiropas lielpilsēta, uz ielām varēji manīt eiropejiski ģērbtus cilvēkus un no nekārtības nebija ne vēsts. Pilsētā bija manāma dzīvība, spožas gaismas, sastrēgumi, kalni un visapkārt plīvojoši Turcijas karogi. Pirmajā vakarā satikām savas jaunās ģimenes, kur pavadīsim atlikušo nedēļu. Sākumā izjūtas bija divējādas, iekšēji valdīja zināms uztraukums, neziņa kā būs un prieks par to, ka man beidzot būs iespēja iepazīt turku kultūru visefektīgākajā veidā- caur viņiem pašiem, to īstajā vidē, kas tūristu acīm parasti paliek slēgta. Ierodoties savā jaunajā mītnē mani sagaidīja MILZĪGAS vakariņas un vairāki pārsteigumi, kas raisīja pamatīgu kultūršoku, piemēram, ieejot viesistabā zelta plāksnēs bija Korāna panti un viesģimenes tualete atšķīrās no Eiropā pierastā klozetpoda- tā vietā bija īstā turku tualete. Lai arī niecīgs fakts, bet tieši šīs divas lietas mani pārsteidza nesagatavotas. Noslēdzoties pirmajam vakaram, jau biju uzzinājusi daudz par savu jauno mājvietu, Turciju un jauno ģimeni, neskatoties uz manāmo valodas barjeru. Tāpat arī atbildēju uz nevienu vien jautājumu par savu ģimeni, valsti un sevi.

Pirmdien mums bija iespēja doties nelielā Ankaras apskatē ar turkiem un spāņiem, kuri tāpat kā mēs bija ielidojuši Turcijā vienu dienu ātrāk. No sākuma veicām ceļu ar autobusu līdz metro, ar kuru nonācām Ankaras sirdī. Nevar neakcentēt, ka man, kā jau cilvēkam ar gaišu ādu, matiem un zilām acīm, tika pievērsta pastiprināta vietējo iedzīvotāju uzmanība. Nonākuši galapunktā, devāmies pusdienot. Turcijas kafejnīcas ir ar ļoti skaitu un interesantu interjeru un plašu ēdienkarti, un jau atkal pārsteidza porcijas lielums, kas krasi atšķiras no Latvijā pierastās. Pēc tam devāmies uz atrakciju parku, kas ir viena no turku brīvā laika populārākajiem izklaides veidiem. Pirmdienas Ankaras apskate beidzās parkā, kas bija pilns ar tikko uzziedējušām rozēm un kastaņiem.

Otrdien apmeklējām skolu, prezentējām prezentāciju par Latvijas Sarkano grāmatu, pēc tam devāmies uz dabas muzeju un boulingu. Jāsaka skolas Turcijā krasi neatšķiras no skolām Latvijā, vienīgi jāizceļ mākslas klase, kur valdīja īpaši radoša atmosfēra. Dabas muzejs Ankarā pārsteidza ar savu plašumu un ekspozīcijām, tikai par nožēlu jāsaka, ka tur nebija atrodama neviena norāde angļu valodu, tāpēc bija jāaprobežojas ar gida stāstījumu.

Trešdien bija paredzēts brauciens uz nacionālo parku, tomēr šajā dienā bija visnepatīkamākie laikapstākļi, jo ik pa laikam lija lietus un laiks bija Turcijai neraksturīgi vēss un nepatīkams. Parkā apskatījām tā galveno eksponātu- fosilos kokus un noskatījāmies filmu par dabas parka aizsargājamo putnu-melno grifu un veidojām tā ligzdu, pašiem ievācot materiālus. Atgriežoties Ankarā, devāmies nelielā pastaigā pa pilsētas tirdziņiem, lai varētu iegādāties dažādus suvenīrus. Visinteresantāk bija vērot turku kaulēšanos mākslu, jo tie veiksmīgi atļāva mums ne tikai ietaupīt ne vienu vien liru, bet paskaidroja vai tas, ko pērkam, ir lēti vai pavisam dārgi un neizdevīgi.

Pēdējā projekta dienā nonācām Mamak apgabala departamentā, Ataturka mauzolejā, kas bija bagātīgi klāts ar marmoru, zeltu un citiem materiāliem, tāpat mauzoleja muzejs perfekti attēloja Turcijas valsts dzimšanu un Ataturka valdīšanas laiku. Bijā arī Ankaras vecpilsētā-mākslinieku ieliņās, novērtējām projektu un kopā ar saviem jaunajiem internacionālajiem draugiem dejojām turku deju ritmos. Diemžēl pienāca ar sāpīgais šķiršanās brīdis, kas nesa ne vienu vien solījumu un cerību, ka atkal reiz visi tiksimies.

Kopumā projektu vērtēju vairāk kā pozitīvi, tas sniedz iespēju redzēt, dzirdēt un pat izgaršot jaunas vietas. Nenoliedzami, lielākais ieguvums ir projekta ietvaros satiktie cilvēki, ar kuriem, domājums, kontakts nezudīs arī pēc projekta. Comenius spēj apvienot dažādas kultūras, reliģijas un dzīves filozofijas, ļaujot jaunietim gūt naudā nenovērtējamu pieredzi. Uzskatu, ka tieši ar šādu projektu palīdzību tiek atvērtas durvis uz toleranci un internacionālu sadarbību. Turcijā piedzīvotais mani ne tikai mainīja, bet deva iedvesmu būt savādākai, pozitīvākai un vairāk piekrist avantūrām, jo tikai tās var padarīt dzīvi krāsaināku un izglābt no ikdienas pelēcības, lika vairāk novērtēt to, ka esam latvieši, jo īstenībā nemaz neesam tik pasīva nācija kādu sevi uzskatām -mēs spējam ātri iesaistīties ikvienā aktivitātē un nebūt noslēgti. Paldies skolai par man doto iespēju apmeklēt šo eksotisko vietu un iesaistīties šajā brīnumainajā projektā!

Vizīte Ankarā

Ilva Kristiāna Langrate

Projekta dienas Turcijā bija vairāk nekā neaizmirstamas vai skaistas. Šajās dienās es iepazinu īstu turku ģimeni, tradīcijas, lepnumus un priekus, dabu un vēsturi. Es iepazinos ar to kā savējais, nevis tūrists no tālienes, un tieši tāpēc šīs dienas projektā bija tik mīļas.   
Mana viesģimene bija pati labākā kāda varētu vēlēties, uz nedēļu kļuvu par šīs ģimenes locekli. Visi stereotipi un iedomas par Turcijas iedzīvotājiem un ģimenēm tika lauzti - viņi ir daudz draudzīgāki nekā biju iepriekš domājusi, izpalīdzīgi.
Dienu režīms projektā, manuprāt, bija sakārtots, interesants un precīzs. Bija padomāts, lai mēs iegūstam jaunas zināšanas, iepazīstam ģimeni un pilsētu , tāpēc brīvais laiks bija apvienots ar nodarbībam, praktiskajiem darbiem.
Projekta laikā apmeklējām nacionālo parku, muzejus, Ankaras vecpilsētu, taču , manuprāt, visinteresantākā apskates vieta bija Ataturka mauzelejs . Šī vieta paliks atmiņā ar iespaidīgo izskatu un lielo cieņu pret Ataturku un visu , ko viņš ir izdarījis .
Šīs dienas paliks manā atmiņā vienmēr, jo pilnīgi viss šajā nedēļā man patika un ieguvu daudz jauna : jaunas paziņas Eiropā, uzlaboju savas angļu valodas prasmes, kā arī komunikācijas prasmes un ieguvu skaistus brīžus un atmiņas.
Paldies, visiem , kas organizē šo projektu un dod jauniešiem iespēju redzēt Eiropu un to iedzīvotājus !

Nedēļa Ankarā.

Nauris Kristofers Gailītis

Saule, karstums, Islāma kultūra – tās ir lietas, ar kurām domāju saskarties, atrodamies Turcijas galvaspilsētā. Ko es patiesībā sagaidīju? Neaizmirstamas emocijas, lieliskus cilvēkus, jaunus draugus un vienas no labākajām atmiņām manā dzīvē.

Jau pat pirms atstāju valsti ieguvu vēl nebijušu pieredzi – pirmais ceļojums ar lidmašīnu, precīzāk ar divām, jo pirms nokļūšanas Ankarā bija jāveic pārsēšanās Stambulā. Sasniedzot galamērķi pārņēma neliels uztraukums – tā taču ir pavisam sveša valsts, sveša kultūra un sveši cilvēki! Ja nu es nespēšu iekļauties? Tomēr jau pirmajā naktī Turcijā visas šaubas zuda, jo sastaptie cilvēki bija ārkārtīgi draudzīgi, laipni un izpalīdzīgi. Ezgi (meitene, ar kuras ģimeni dzīvoju šo dienu laikā) netaupīja enerģiju, lai es no viesošanās Ankarā iegūtu visu to labāko. Arī viņas ģimene mani sirsnīgi pieņēma.

Pirmdiena vēl bija mūsu brīvdiena, tāpēc to pavadījām ar saviem vienaudžiem no Turcijas un Spānijas. Vietējie jaunieši izrādīja pilsētu un izklaidēja mūs ar vairākām aktivitātēm. Otrdien, sākoties oficiālajām projekta dienām, visas projekta dalībvalstis – Spānija, Francija, Norvēģija, Vācija, Turcija un, protams, Latvija – sniedza sevis sagatavotās prezentācijas. Vēlāk devāmies apskatīt Nacionālo Dabas Muzeju, kur bija ne mazums interesantu un aizraujošu eksponātu. Vakarpusē atkal devāmies izklaidēties ar jauniešiem – baudījām turku ēdienus un pēc tam veidojām sadraudzību, spēlējot boulingu. Trešdiena iesākās ar tuvējā Nacionālā parka apmeklējumu. Tur uzzinājām par apkārtnē dzīvojošo apdraudēto melno grifu, kā arī darbojāmies praktiski – mēģinājām izveidot šī lielā putna ligzdu. Mums palīdzēja parka darbinieki, un eksperti atzina, ka visu valstu komandas veikušas lielisku darbu. Šī diena gan bija vēsa un lietaina, bet tas mums netraucēja patīkami pavadīt laiku. Šīs dienas vakaru pavadīju ar Ezgi tēvu un jaunāko brāli – jau atkal devāmies uz boulinga halli, bet pēc tam vērojām Turcijā iemīļotākā sporta veida – futbola maču. Ceturtdien mūs gaidīja ekskursija pa pilsētu. Apmeklējām tādas vietas kā valsts pirmā prezidenta un tautas varoņa Ataturka muzeju, kur varējām vērot patiesi iespaidīgus eksponātus un mauzoleju. Pēc tam devāmies atpakaļ uz skolu, kur apkopojām šajās dienās redzēto, bet pēc tam tās pašas skolas audzēkņi sniedz mums nelielu, bet tiešām baudāmu koncertu. Šī diena turpinājās ar noslēguma ballīti, kas bija ļoti jautra. Tai beidzoties, pienāca brīdis, kad nācās atvadīties no lielākās daļas jauniegūto draugu, jo jau nākošajā rītā bija jādodas mājup. Šinī vakarā sajutām, cik pamatīgi vietējie bija mums pieķērušies un cik tuvi esam kļuvuši jau dažu dienu laikā.

Esmu neizmērojami pateicīgs par projekta „Comenius” sniegto iespēju apceļot Eiropu, arī Turciju. Tas ļauj iepazīt pasauli un tajā dzīvojošos cilvēkus, tajā pat laikā palīdzot mums izglītoties. Tā kā projekta tēma bija „Nacionālie un dabas parki Eiropā” uzzinājām daudz jauna par dabas aizsardzību ārpus Latvijas robežām, kā arī ieguvām sapratni par to, cik ļoti daba ir apdraudēta. Protams, jāpiebilst arī neatsveramais ieguvums angļu valodas prasmei, jo tieši ar tās palīdzību savā starpā runājām ar cittautu pārstāvjiem.

Pēc šis nedēļas mans viedoklis par Turciju ir diezgan krasi mainījies. Šobrīd tā man saistās ar karstu klimatu, oriģinālu mūziku, vienreizēji gardu virtuvi, bet pats galvenais – ar draudzīgiem, jaukiem, dāsniem, izpalīdzīgiem un vienkārši lieliskiem cilvēkiem, kuru man, un es domāju arī visiem pārējiem projekta dalībniekiem, ārkārtīgi pietrūks.

 

Prezentācija

FOTO