Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija

„ Prasmes 21.gadsimtā”

Vienā no atziņām Konfūcijs teicis, ka „skolotāja saskaņa ar skolēnu, mācīšanās vieglums un iespēja skolēnam pašam domāt – tas arī ir tas, ko sauc par gudru skološanu ”. Kāds tad ir Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas lielums, kas ir mūsu darba kvalitātes indikators, kas ir tas, ko mēs visi vēlamies no šodienas skolas, kādas zināšanas, prasmes, attieksmi un izjūtas liekam ceļasomā saviem skolēniem? Šādu jautājumu loku kopā sanākušie skolēni, vecāki un skolotāji risināja skolas konferencē „ Prasmes 21. gadsimtā ” .

Konferenci atklāja un vadīja ģimnāzijas padomes priekšsēdētāja Līga Langrate, kura savā ziņojumā analizēja divu gadu gaitā paveikto. Viņa akcentēja padomes locekļu interesi un atbalstu daudzu jautājumu risināšanā, piedalīšanos skolas pedagoģiskās padomes sēdēs, realizēto projektu kopā ar vecākiem un vecvecākiem „Darbojamies kopā ”. Lai īstenotu vairākas ieceres, atbalsts saņemts no pilsētas pašvaldības, tāpēc šobrīd var būt gandarījums par e-talonu ieviešanu, pabeigto projektu dabaszinātņu un matemātikas kabinetu iekārtošanā, atbalstu skolēnu ēdināšanā, skolu siltināšanas un renovācijas projektu īstenošanā. Ģimnāzijas padome izstrādājusi skolas ētikas kodeksu, kas nodots apspriešanai, kā arī sadarbībā ar ģimnāzijas atbalsta biedrību veidoti vairāki projekti, kas saistīti ar dažādām nākotnes iecerēm - slēpošanas trases pilnveidošanu, slidotavas labiekārtošanu, sporta inventāra iegādi, veselīga uztura un aktīva dzīvesveida popularizēšanu. Līga Langrate vērsa klausītāju uzmanību šobrīd aktuālam jautājumam par jauniešu ārpusskolas aktivitātēm, brīvā laika pavadīšanas iespējām, bet arī atzīmēja, ka visnozīmīgākā prioritāte ir mācību darba kvalitāte.

Līdzziņojumā skolas darba nianses analizēja skolas direktore D.Dubre- Dubre. Viņa uzteica visa kolektīva intensīvo un radošo darbu, kā arī ikvienu aicināja domāt par skolas nākotnes attīstības plānu. Atskatoties uz sasniegto – e-klases izmantošanu, interneta pieslēgumu visiem kabinetiem, mediju klases izveidi, nodrošinājumu ar datoriem un projektoriem, dabaszinātņu un matemātikas kabinetu labiekārtošanu, sporta zāles kosmētisko remontu un jumta remontu, internāta telpu labiekārtošanu-, jāskatās nākotnē, jāraksta projekti, jābūt pacietīgiem un neatlaidīgiem, lai īstenotu vairākas ieceres- pārejas izbūvi, bibliotēkas izveidi jaunajā korpusā, sadarbības turpināšanu ar sadarbības partneriem Francijā un Vācijā. Direktore izteica pateicību gan skolēniem un viņu vecākiem, gan skolotājiem par darbu, saliedētību un līdzpārdzīvojumu skolas akreditācijas procesa laikā, jo komisijas vērtējums liecina, ka piecu gadu laika posmā esam labi un veiksmīgi strādājuši.

Konferences dalībniekus sveica Alūksnes novada domes pārstāvis A.Fomins. Viņš norādīja, ka skolā strādā cilvēki, kas zina, ko grib, jo ir vienoti procesos, un cer, ka daži nepaveiktie darbi tiks paveikti visu kopējiem spēkiem.

Skolas administrācijas pārstāve skolotāja T. Sarma, runājot par ģimnāzijas metodisko darbu, analizēja skolotāju darbu ar talantīgajiem skolēniem, atzīmēja sasniegumus novada, starpnovadu un valsts olimpiādēs, kā arī dažādos konkursos, projektos. Viņa atzīmēja jauniešu interešu pulciņu, skolas bibliotēkas organizēto pasākumu- lekciju, tikšanos- nozīmi skolēnu aktivitāšu veicināšanā un aicināja atbalstīt jauniešu ierosmes.

Interesanta veidojās konferences debašu daļa, kurā klausītāji varēja rast ierosmes pārdomām, klausoties vecāku izteiktajās atziņās. Par pamatprasmju nozīmi dabaszinātnēs, matemātikā un tehnoloģijās, kā arī skolēnu digitālajām prasmēm runāja Līga Langrate. Tā kā arī viņa šobrīd ir skolēna māte, tad būtisks ir jautājums par jauniešu prasmi digitālajā pasaulē atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, informāciju no dezinformācijas. Uztrauc vērojumu rezultāts, ka daudzi zaudē domāšanas talantu, tāpēc arī vecākiem jāstrādā, lai pilnveidotu savu bērnu pastāvīgo un kritisko domāšanu. Par mūsdienu skolēnu saziņas un komunikāciju prasmēm dzimtajā valodā un svešvalodās runāja Viktorija Avota. Viņa aicināja skolēnus sociālajos tīklos rakstīt gramatiski pareizi, saudzēt dzimto valodu, kā arī rast laiku savstarpējai tiešajai saskarsmei. Jaunieši slengu uztver kā pašsaprotamu lietu, jo tas kļuvis par ikdienas sastāvdaļu, tāpēc, minot dažādus piemērus un rosinot klātesošos nosaukt vārdu nozīmi, uzstāšanās beigās izteica arī vērtējošu atziņu: „Ģimnāzija rullē!” Savas pārdomas par mācīšanos mācīties un pašiniciatīvu izteica Ilze Stradiņa. Viņa runāja par mūsdienu skolēnu prasmi vai neprasmi plānot savu darbu, jo daudziem ir vēlme piedalīties vairāku pulciņu darbā vai interešu aktivitātēs, bet rezultātā rodas pārslodze un nogurums. Viņu kā vecāku interesē jautājums par iespēju veidot vienotāku mācību procesu, jo šobrīd dažādu mācību priekšmetu stundu norise vienā dienā tomēr šķiet pārāk sadrumstalota, kas traucē vielas labākai uztverei un apguvei. Radies jautājums par papildus darbu pie privātskolotājiem. Iespējams, tā ir šī laika iezīme vai arī skolēna neprasme tikt galā ar mācību vielas apjoma apguvi. Runātāja uzteica e- klases piedāvātās iespējas vecākiem sekot savu bērnu darba gaitām skolā. Būtisks ir jautājums par skolēnu sociālajām un pilsoniskajām prasmēm, par to savās pārdomās un pieredzē dalījās Tija Āboliņa. Viņa uzsvēra, ka neviens mūs nemāca, kā kļūt par labiem vecākiem, to apgūst visas dzīves garumā. Šodien arī vecākiem jābūt moderniem, lai sekotu līdzi savu bērnu prasmēm un iemaņām, bet to pamatu tomēr ieliek ģimene. Runājot par pilsonisko atbildību, tika akcentēta doma, ka bērni ir jāmāca risināt konfliktus, aizstāvēt savas tiesības, bet arī būt atbildīgiem par to, kā dzīvot un strādāt demokrātiskā sabiedrībā. Viņa arī novēlēja, lai ģimnāzijas audzēkņi ir ar augstu intelekta līmeni. Par kultūras izpratni un izpausmēm pārdomās dalījās Astrīda Bētere. Tā kā ir tīruma kultūra, braukšanas kultūra, ir arī attieksmes kultūra. Viņa akcentēja nepieciešamību kopt paaudžu attiecību kultūru, kā arī domāt skolā par tērpa kultūru. Astrīdas novēlējums, lai tiek atjaunots skolas deju kolektīvs, lai radošo darbu turpina skolas orķestris, koris, jo tā ir iespēja skolēnu talantu attīstībai un izpausmei. Skolēnu viedokli pauda 12.a klases skolnieks Rūdolfs Ziņģis sakot paldies par skolā gūto un rosinot domāt par attīstību.

Skolas konferences gaita atklāja nākotnes uzdevumu turpināt mērķtiecīgi attīstīt skolēnu individuālās spējas un prasmes, sagatavot intelektuāli bagātus jauniešus, kuri spēj izprast dzīves likumsakarības, ir darbīgi, radoši, gatavi un vēlas apliecināt sevi un palīdzēt citiem.

Skolas konferences dalībnieki ievēlēja jauno skolas ģimnāzijas padomi, kurai jāturpina darbs un jāīsteno konferences pieņemtā lēmuma uzdevumi. Diskusijās un pacietīgā darbā visiem- skolēniem, vecākiem, skolotājiem, pašvaldībai - jāveido mūsu kopējā nākotnes skola.

Aija Arāja

ģimnāzijas latviešu valodas, literatūras skolotāja,

Konferences protokoliste